“Kaķu vārdotāja, “Lasītāja” un tagad “Brāļi” – jau trešā pašmāju autoru grāmata, ko “notiesāju” pēc kārtas īsā laika posmā un es atkal esmu sajūsmā! Alda Bukša aizraujošais, spriedzes un nervu kutinošu pavērsienu pilnais darbs “Brāļi” izraisa nopietnu atkarību – kāds tāpēc no rīta aizgulēsies, jo aizlasīsies līdz vēlai naktij, kāds nejauši kafijas tasītē cukura vietā ieliks omletes gabaliņu, jo prāts fokusēsies uz galvenā varoņa Edgara nākamo gājienu sava brāļa meklējumos, cits palaidīs garām savu pieturu, jo būs pārāk iegrimis atmosfērā, domās izstaigājot partizānu bunkuru Igaunijas mežu ieskāvumā. Tik tiešām, ja vien kaut kas ieplānots darāms, jādisciplinē sevi un grāmata jānoliek malā, bet, ja priekšā brīva diena – tad ar baudu jāvelta savs laiks, lai nepastājoties izlasītu “Brāļus” no pirmās līdz pēdējai lapaspusei.
Bez tā, ka šis ir vienkārši izcils trilleris, stāsts ir mazliet neuzkrītoša, bet sirsnīga atzīšanās mīlestībā Latgalei. Ja zēns, kura saknes sniedzas šajā novadā dziļi jo dziļi, dodas tālajā pasaulē, daļa viņa sirds vienmēr paliks šeit un skaļāk vai klusāk vienmēr čukstēs par atgriešanos. Edgara pagātne atgādina kaleidaskopa grozīšanu, viens notikums aizved pie nākamā un šķietami nejaušas azartspēles sekas iegrūž no prestiža Londonas privātkluba darbinieka statusa nekur citur kā Somijas cietumā. Stāsts sākas ar viņa iznākšanu no nebrīves un pamazām ritinās atpakaļ, lai atbildētu uz jautājumu – kas noticis ar viņa jaunāko brāli Kristapu pēc pazušanas?
Edgars ir izcili spītīgs, neatladīgs, apsviedīgs, es pat vilktu paralēles ar Džeimsu Bondu, jo viņš pamanās iekulties superaģenta cienīgos notikumos, neiztiekot bez balansēšanas uz naža asmens starp dzīvību uz nāvi. Tikai viņš darbojas vienpersoniski, aiz viņa nestāv korporācija, bet gan latgalieša pašlepnums un viņa nonēsātais mētelis, kas paliek mugurā varonim teju visu romāna laiku, ir kā pretmets glancīgajam 007 smokingam. Turklāt Edgars nebaidas atzīties – es nezinu, ko darīt tālāk. Bet risinājums agrāk vai vēlāk vienmēr atrodas.
Autoram izcili padodas tēlu apraksti, vai tas būtu būdīgias Vikings, sprogainā rudmate detektīve Kersti, tievais Mārcis, kas neizskatās pēc zemnieka vai lietuviešu izsitējs Darjus, tie burtiski atdzīvojas acu priekšā, katrs neatkārtojams un spilgts. Man ļoti patīk režisora Viestura Kairiša salīdzinājums, ka grāmatas atmosfēra atgādina seriālu FARGO – arī tur visa odziņa ir eklektiskajos tēlos un šķietami neticamajos notikumos, kas patiesībā balstīti uz reāliem piemēriem. Ar to arī “Brāļi” paņem lasītāju – jo lasot notici un nevari atrauties, kāmēr nav aizšķirta pēdējā lapaspuse. Tā vien gribas apciemot Ziemeļlatgali, lai ieelpotu sajūtu, kāda ir tikai tur.
“Brāļi” pieejami arī latgaliešu valodā, izdevējs DienasGrāmata.