Ģimenes drauga Ingomara gatavotās brīnišķīgās garneles sviestā – vienkārši, bet vienlaicīgi gastronomijas meistardarbs! Klāt servēju svaigus dārzeņus, kurus var pamērcēt olīveļļā. Varbūt esat pamanījuši, ka aizvien biežāk gadās tā, ka līdzko saņemat restorānā ēdienu uz kuru liekat pamatotas cerības, rezultātā jūsu garšas kārpiņas nevis sajūsmā gavilē, bet noskumušas klusē. Kas ir mainījies? Vai gluži kā modes pasaulē, intuīcija čukst, ka … Lasīt tālāk!
Au revoir pavasara nogurumam
Pirmajiem siltā laika vēstnešiem mijoties ar sniegotām mākoņu gubām, sajūtu piezogamies to dīvaino nogurumu, kad ķermenis it kā cenšas pārslēgties uz enerģiskāku sezonu, bet brīžiem ieslīgst tāda dīvaina apātijā. Ko izmantoju cīņā pret to? Regulāru sportošanu no rītiem, ne dienu bez zaļumu saujas ēdienkartē un ik pa brīdim vienkārši cenšos sevi palutināt ar kādu skaistumkopšanas rituālu. Tieši laikā nāca piedāvājums … Lasīt tālāk!
Grāmata bez “bet”
Par mīļākajām grāmatām uzrakstīt ir vissarežģītāk. Gluži kā mēģināt aprakstīt – kas ir mīlestība. Ko gan var pateikt vārdi par sajūtu, kad sirds pa muti lec ārā un viss ķermenis sastāv no miljoniem, miljardiem tauriņu, kas tur liegi šūpo savus spārnus un kņudina visas maliņas. Ar grāmatu ir līdzīgi – ko es vēl varu piebilst par šo izcilo, patieso un … Lasīt tālāk!
Ar atgriešanos, Līsbeta Salandere
Grāmatu gaidīt nav viegli. Ļoti, ļoti gaidīt kādu grāmatu, ak vai, tas ir pavisam traki. Brīžiem nezini kur likties no satraukuma, visa pārējā lasāmviela zaudē savu asumu, nevietā pasacīts vārds vai izlasīta frāze spēj sakacināt gluži kā krītiņa čirkstošā skaņa uz tāfeles. Es ļoti gaidīju atkalredzēšanos ar Līsbetu Salanderi. Viņa ir mana mūsdienu Pepija Garzeķe, Ronja, laupītāja meita. Ar savu … Lasīt tālāk!