Trīcošas rokas, kaklu kā aukstu roku nospiediens apņem žēluma sajūta. Acis sūrst (jo šī ir no tām gramātām, kuru lasot nespēju neraudāt). Mazliet dzīvības ir pārbraucis man pāri kā ceļarullis, mēģinu ievilkt elpu krūtīs, bet gandrīz nesanāk. Pēc izlasīšanas ir jāatceras kā elpot normāli.
Ak, Džūd… Pat nespēju atminēties, kad man vēl kādu grāmatas varoni tik izmisīgi gribējies apkamt, noglāstīt, teikt, ka viss ir labi, tā nav Tava vaina. Ir tik grūti, jo tēls jau lasītāju nedzird. Viņš seko autoram, tā svirām un es varu niknumā vai žēlumā plēst lapaspuses, tas jau neko nelīdzēs.
Ak, Džūd… Ja tu zinātu, cik ļoti Tevi iemīlēju, cik ļoti pieķēros, cik ļoti mani skumdināja ikviena Tava saraušānās, ikviens pašpārmetums ko veltīji sev. Tu līdzi sev paņēmi mazliet manas lasītājas dvēseles.
Ak, Džūd… Jau grāmatas vāks liek ejot garām grāmatplauktam apstāties un lūkoties jaunā vīrieša sejā. Lai arī sākotnēji domāju, ka tā savilkta ciešanu grimasē, fotogrāfa Peter Hujar 1960. gadā uzņemtā fotogrāfija nes nosaukumu Orgasmic Man. Biju tik pārsteigta, mans prāts spītīgi atteicās pieņemt, ka vīrietis notverts baudas brīdī. No otras puses, vai tad baudas virsotni un sāpju bezdibeni nešķir viens solis?
Ak, Džud… Ja vien mums katram būtu Vilems. Taču tieši Tu vairāk nekā ikviens no mums esi pelnījis Vilemu un nevienu citu. Viņa līdzcietības spēku, viņa draudzību, viņa mīlestību. Ja mēs spētu būt tikai kripatiņu tik labi kā Vilems, varbūt pasaule acumirklī kļūtu par skaistāko vietu Visumā. Lai cik pelnu tu sev kaisītu uz galvas, lai cik brūces tu plēstu sevī atkal un atkal, tu esi pelnījis mīlestību un maigumu. No sargeņģeļa ir neiespējami aizbēgt, tā spārni ir plašāki par cilvēka roku ieskāvumu.
Ak, Džūd… Ja vien man būtu vārdi, kas spētu ietvert kaut mazāko emociju pulsoņu manā sirdī pēc 736 lapaspusēm. Man to trūkst. Lai arī pagājuši jau divi mēneši, kopš aizvēru pēdējo vāku, tik un tā nespēju tvert pēc atbilstošākajiem. Tā vietā es atkal atveru pirmo lapaspusi un grimstu sāpju okeānā līdz ar Tevi.
Ak, Džūd… šis vienlaicīgi ir sāpīgākais un skaistākais stāsts, ko esmu lasījusi. Paldies, Hanja Janagihara.
Izdevējs Zvaigzne ABC, no angļu valodas tulkojusi Laura Dreiže.